Astoņdesmito gadu beigās alumīnija sakausējuma logi, galvenokārt izgatavoti no alumīnija sakausējuma profiliem, novērš dažus tērauda logu trūkumus. Tomēr paši profili ir metāla, kā rezultātā notiek ātra siltuma vadīšana. Kopējā K-vērtība gan tērauda, gan alumīnija sakausējuma logiem bija lielāka par 6,0 W/(m².K), tādējādi būtiski neatrisinot problēmas, kas saistītas ar blīvējumu un izolāciju. Lai gan varēja izmantot dubultstikliņus, kopējā K-vērtība sasniedza tikai aptuveni 4,5 W/(m².K).
Deviņdesmito gadu vidū un beigās tirgū parādījās termiski salauzti alumīnija sakausējuma logi un durvis, kas pārstāvēja augstākās -klases produktus. Profila dizains ietvēra augstas-izturības izolācijas kompozītmateriālus, un virsmas apstrādē tika izmantotas progresīvas tehnoloģijas, piemēram, pulverkrāsošana, fluoroglekļa pārklājums un sveķu termodruka. Tas ļāva izmantot plašas krāsu iespējas.
Termiski šķelto alumīnija sakausējuma logu un durvju izcilās priekšrocības ir to vieglums, augsta izturība, lieliska ūdens un gaisa necaurlaidība, laba ugunsizturība, liels gaismas caurlaidības laukums, izturība pret atmosfēras koroziju, ilgs kalpošanas laiks, labs dekoratīvs efekts un labs vides raksturs.
Taču, uzlabojoties cilvēku dzīves līmenim, viņi arvien vairāk pievērš uzmanību veselībai, vides aizsardzībai un enerģijas taupīšanai. Izolēti alumīnija sakausējuma logi un PVC logi neatbilst iekšējai apdarei, neatbilst mūsdienu cilvēku estētiskajiem standartiem un neatbilst valsts enerģijas taupīšanas politikai.